Eduards Kraucs un Ķegums
Ķeguma hidroelektrostacijas celtniecība bija viens no spilgtākajiem notikumiem Latvijā 20. gadsimta trīsdesmitajos gados, ko ar entuziasmu uzņēma visa sabiedrība, pamatoti saskatot tajā tautsaimniecības straujas attīstības iespēju, Latvijas novadu elektrificēšanu un iedzīvotāju labklājības līmeņa celšanu. Ķeguma spēkstacijas celtniecība bija lieliska iespēja Eduardam Kraucam, apliecināt savu nacionālo pašapziņu un dokumentālista būtību. E. Kraucs izprata spēkstacijas celtniecības dokumentēšanas nozīmīgumu. E. Kraucs vēstulē Latvijas Republikas finanšu ministram Ludvigam Ēķim rakstīja:
1936. gada 19. augustā
"Laiks, kad mūsu valdība uzsāk grandiozo celtniecības darbu – Ķeguma spēkstacijas būvi, ir tāds, kurš jāpadara neaizmirstams arī mūsu nākošajām paaudzēm. Šo grandiozo celtniecības gaitu gribu uzņemt filmā, kur būtu jāizseko šī lielā darba norise no pirmajiem lāpstas dūrieniem līdz tā noslēgumam (..) kā uz klinšainiem Daugavas krastiem aug un paceļas enerģijas un spēka avots."
LVVA, 7317. fonds, 1. apraksts, 68. lieta, 424. lapa.
Ķeguma spēkstacijas celtniecību E. Kraucs nolēma iemūžināt ne tikai kinolentēs, bet arī fotogrāfijās. Ķeguma spēkstacijas būvinspekcija atbalstīja Krauca priekšlikumu un 1936. gada augustā fotogrāfs uzsāka darbu, katru nedēļu dodoties uz spēkstacijas būvvietu Daugavas krastā un monogrāfiski dokumentējot redzētos notikumus. Ķeguma spēkstacijas būvinspekcija izvēlējās un iegādājās labākās Krauca fotogrāfijas un stikla plašu negatīvus spēkstacijas arhīva veidošanai.
Stikla fotoplates
20. gadsimta trīsdesmitajos gados bija pieejami arī šaurfilmu fotoaparāti, ko izmantoja arī Ķeguma hidroelektrostacijas būvinženieri, fotografējot spēkstacijas celtniecību. Taču Eduards Kraucs Ķeguma spēkstacijas fotografēšanu veica uz stikla fotoplatēm – ar speciālu fotokameru. Tajā laikā gan tā šķita parasta lieta, bet tomēr ar šādu fotoaparātu darboties būvobjektā noteikti nebija vienkārši. Taču E. Kraucs negāja vieglāko ceļu. Būdams profesionālis viņš labi apzinājās stikla plašu fotonegatīvu kvalitāti. Arī mūsdienās fotogrāfi un fotogrāfijas vēsturnieki stikla plates negatīvu uzskata par fotogrāfijas kvalitātes etalonu. E. Kraucs ar fotokameru uz statīva, pārstaigājot spēkstacijas būvlaukumu, radīja patiesi apbrīnojamu fotostāstu ar daudzslāņainu vēstījumu, saturam atbilstošu formu un kompozīciju visaugstākajā profesionālajā izpildījumā. Gan fotografējot, gan arī filmējot Ķeguma spēkstacijas celtniecību, E. Kraucs radīja iespēju palūkoties uz būvprocesa gaitu no sava – īpašā skata punkta, koncentrējot uzmanību uz atsevišķu objektu vai tā detaļu, izceļot būtiskus tehnoloģiskus elementus, un ļaujot skatītājam apbrīnot arī vērienīgos būves kopskatus.
11 000 fotoattēli
Pateicoties Krauca entuziasmam, laika posmā no 1936. gada augusta līdz pat padomju okupācijai 1940. gadā Latvijas iedzīvotāji bija informēti par Ķeguma spēkstacijas celtniecību gan kinožurnālos, gan arī fotogrāfijās, kuras regulāri tika publicētas Latvijā izdotajos laikrakstos un žurnālos. Kopumā Krauca radītais Ķeguma spēkstacijas dokumentārais mantojums ir visai iespaidīgs − Latvenergo koncerna Enerģētikas muzejs glabā 1736 fotonegatīvus uz stikla pamatnes un 53 fotogrāfiju albumus, kuros ir apkopoti turpat 11 000 fotoattēli. Radot unikālo dokumentālo vēstījumu par vērienīgās būves tapšanu, šodienas skatītājam Eduards Kraucs devis lielisku iespēju apstādinātajos fotomirkļos redzēt, kā tapa 20. gadsimta nozīmīgākais industriālais objekts Baltijā – Ķeguma hidroelektrostacija.